Pazūdot lielajām sniega kupenām, no zemes ārā spraucas pirmās krokusu galviņas, koku zari sāk dziedāt putnu balsīs, bet saules stari kutina cilvēku degunus. Par pavasara klātesamību un vasaras tuvumu liecina arī pirmie volejbolisti pludmales smiltīs. Šeku reku, jau 17.04 arī entuziasti ir atklājuši pirmās spēles zem zilās debess. Kā viss noticis, sīki stāsta entuziasts Matīss:
"Tātad plkst. 15.00 ar Kasparu devāmies ceļā, pie Ģimnāzijas satikāmies ar Edgaru, tad ar "Melno Ievu" Kaspars šoreiz bija tikai kā vērotājs un tas nozīmēja, ka bija 1 spelētājs par maz. Pa ceļam tika aktīvi meklēti vēl cilvēki! Ierodoties pie "Kūriņa", satikām dažus man un Ievai zināmus čaļus no Kauguriem, kas arī gribēja spelēt. Pludmalē mūs pārsteidza šokējošs notikumu pavērsiens - "Kūriņā" nebija tīkla
Es un man pazīstamie "kaugurnieki" visu laiku zvanījāmies pa telefonu, meklējot tīklu! Es sazvanīju Kārli, kas, pēc sazvanīšanās ar citiem cilvēkiem, konstatēja, ka tomēr tiek līdz mums un paņems tīklu, bet tas nozīmēja, ka mums ir jāgaida 45 minūtes. Pa to laiku Kaugurnieki kaut kur aizgāja, nu neko. Tā nu es Edgars un Ieva noparkojāmiesspotiņā pie laukuma, ietērpamies tērpos. Es spēlēju kā vasarā - tikai šortos, bez maikas un botām, smiltis īstenībā bija pārsteidzoši siltas. Edgars un Ieva sporta tērpos - Edgars īsajā, Ieva garajā. Pagāja aptuveni 40 minūtes, kad pēkšņi ieradās "kaugurnieki" ar tīklu ! Mēs to uzstellējām. Viena puse gan bija diezgan augstāka nekā otra, jo ūdens daļu smiltis bija aizskalojis un laukums bija šķībs. Kad tīkls bija beidzot uzlikts, sakām vilkt līnijas.
Ieradās Kārlis un šokēts, ka mums tomēr ir tīkls, sāka izteikties ... Apskaidrojām situāciju un sākām spelēt! Spelējām 4 pret 4 ! Nospēlējām 2.5 stundas (vismaz, ja neskaita vēl to iesildīšanās laiku) . Man sanāca arī pāris reizes pabrist pa ūdeni pec bumbas, arī tas bija pārsteidzoši patīkams! Laikapstakļi bija ļoti pateicīgi, nebija vēja, vienīgi ap pus astoņiem, kad beidzām, sākās vējš, bet mums jau bija vienalga, jo devāmies prom! Emocijas bija fantastiskas, spēle bija ilga. Bija grūti pierast pie lielākas un vieglākas bumbas un mazāka laukuma nekā zālē, tādēļ daudz vārtījāmies arī pa smiltīm, bet viņas diemžēl cietas! Nu neko, bija super! Plānojam šajā nedēļas nogalē visu atkārtot! , bet iespējams Asaru Karalistē! Visi atbalstītāji un spelēt gribētāji laipni gaidīti!"
Tad nu tik cerēsim uz siltu laiku un aidā iekarot pludmales smiltis! Kas to būtu domājis, ka tā, šķiet nebeidzamā, ziema tomēr atkāpsies?! Priekā par to! Uz tikšanos smiltīs!
Autors: Matīss
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru