ATGRIEŽAMIES ZĀLĒ!

Tā diena ir klāt- esam atpakaļ  Pumpuru vidusskolas sporta zālē! Kamēr ārā kārtīgs draņķ-rudens, mēs atgriežamies pie iemīļotās nodarbes- volejbola! Vietu un laiku mainīt nedrīkst (vismaz vienu no tiem noteikti jāatstāj un jāglabā) , tādēļ jau šodien tiekamies 

plkst. 21.00 (-23.00) Pumpuros 

(es tak teicu, ka viens vismaz paliek nemainīgs! :))   

VASARA 2013! JOPROJĀM KOPĀ!

Otrajā rindā (no kreisās) Puriņš, Atis, Kendijs, Ķirsis, Lubāns, Kārlis, Kristiāns, Eikens, Ingus, Grasmanis, Ansis, Edgars.

Pirmajā rindā (no kreisās) Ieva, Baiba, Lauma un Lapsiņa.



NAVY TRENIŅI- PASTĀVIET PIE RATIEM, MUMS IR ALDIS!

Vai šis jums šķiet grūti un necilvēcīgi? Normāli cilvēki to sev nenodarītu?

Pupu mizas! 

   Entuziastu treneris Aldis šķiet ir tikai sācis "iesilt" un uzņem apgriezienus. Nevari paskriet? Nekas, visi tevis dēļ noskries papildus apli. Nevari atsist bumbu? Nieki, uztaisīsiet papildus piecdesmit vēdera preses. Nevari? Hah, vēl 10 papildus! Visām! Sāp? Gribi pauzi? Nebūs! Un ja būsi pēdējā, pauze kā tāda vispār nespīd! Un mēs uz šo visu esam parakstījušās/šies brīvprātīgi!

   Meiteņu treniņš: uhh... tas ir šī raksta autores kopsavilkums. Tā kā esmu kritusi trenera nežēlastībā, tad savu vārdu dažādās trenera intonācijās, šķiet, dzirdēju kādas pārdesmit reizes (no sākuma naivā cerībā attasinoju, ka viņš vienkārši citu meiteņu vārdus vēl nav iemācījies, bet šis "rozā burbulis" drīz pārsprāga pret aso realitāti, ehh). Labi, būšu atklāta, man ir grūtāk par citām meitenēm, kuras ir daudz labākā formā.  Kad pēdējā pabeidzu sprintu, paliku bez atpūtas pauzes un nākamos vingrinājumus veicu pirmā. Labi, ka treniņos piedalās arī Ieva. Vismaz divatā būt tām "nepaklausīgajām" ir vieglāk :) Es gan nezinu Alda pacietības mēru, bet pagaidām viņš turas ļoti labi. No malas visjautrāk ir vērot kā treneris atbild uz Ievas teorētiskajiem jautājumiem par to "vai kājas nepaliks lielākas" un "vai krītot nevar salauzt rokas".
    Man par nelaimi, treneris pamana visu, kad kaut kas nav padarīts, kad centies izsprukt! Nebūs! Viņš piefiksē un soda uzreiz visas/us. Tā kā atliek vien visu pildīt! Bet es jau varu noskriet aptuveni 2 km neapstājoties, lēni, bet neapstājoties...kuš, man, lai tiek šis prieciņš, jo kājas ta šodien sāp ;)

Puišu treniņš: šoreiz pavērojām arī to. Puišiem, atšķirībā no mums, vairāk ir taktisko uzdevumu. Mazāk joku, vairāk nopietnības. Puiši ir labā fiziskā formā, kaut gan arī viņiem ir noguruma pazīmes- trīcošas kājas, villainas rokas utt. Daži pēc fiziskajiem vingrinājumiem izskatījās tā, kā es varētu izskatīties- sarkani un salīkuši.  Izskatās, ka ātrums joprojām ir spēcīga Lubāna un Ingusa spēles sastāvdaļa. Kristiāns attīsta savu gremdi un bloku. Grūtāk klājas Edgaram ar saviem dvīnīšiem,  bet grūtniecei neko pārmest nedrīkst pēc būtības :) Arī jaunais dalībnieks Modris tur līdzi puišiem un dara ko var.

Puiši trenē blokus, kamēr mums meitenēm laikam iecerēts attīstīt ātrumu.

Man gan vairāk patika puišu treniņa elementi, bet ko gan es saprotu :)

Baiba

PLUDMALES VOLEJBOLA SEZONA ATKLĀTA (JOPROJĀM - KLAUSOS, TRENER'!)

Kādu laiciņu blogs ir bijis atstāts novārtā, bet tas nenozīmē, ka Entuziasti visu šo laiku ir slinkojuši. Līdz ar jūniju beigusies ir zāles volejbola sezona, taču ar jaunu sparu atsācies ir pludmales volejbola laiks. Šogad nopietnāks, izaicinošāks un nebūs te nekāda chill jūras krastā! :)



    Šim ierakstam piedēnētos nosaukumi ar vārda armija iepīšanu, taču šoreiz, manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka Entuziastu pēdas atkal šķeļ pludmales smiltis. Ilgi gaidījām silto sauli un iespēju bez bailēm krist pēc krītošas bumbas mīkstajās smiltīs. Šī vasaras sezona gan atšķirsies no citām, jo nu arī pludmalē mūs turpinās izglītot volejbola spēlē mūsu, nu jau, nebaidīšos šī vārda, iemīļotais treneris Aldis, kurš spēj  savaldīt gan puišus, gan tikt galā ar meiteņu kaprīzēm (ar manām jo sevišķi, bet par tām vēl tālāk stāsts sekos).

    Kas attiecas uz netreniņu dienām- viss pēc vecās kārtības. Satiekamies, sadalāmies komandās un uzsākam savstarpējās cīņas. Pagaidām laiks lutina (tpu tpu tpu pār kreiso plecu un trīs reizes tuk tuk tuk pa koka virsmu, varbūt drošības pēc arī vēl sāli pārmest pār kreiso plecu). Raudzīs kā veiksies, uzsākoties pirmajām pludmales volejbola sacensībām, jo ir jau izveidojušies stabili spēlētāju pāri. Teikšu kā ir- no tiem, kas trenējas regulāri un ar mēķi uzvarēt sacensībās, šovasar to arī gaidām, jo, mīlīši, ir jābūt rezultātam, citādi viss "kaķim zem astes"! Nekādu attaisnojumu vairs :P :) 

KLAUSOS, TRENER'! (3. stāsts)

     Šodien, pirms kāpšanas pa kāpnēm, man ir jāievielk elpa. Sāp. Tieši šodien, kad vakarā gaidāms kārtējais treniņš smiltīs. Sāp, jo otrdien noritēja pirmais pludmales volejbola treniņš ar treneri!

     "Ceturtdien būs trakāk,"  ar šādiem vārdiem Aldis nobeidza otrdienas meiteņu treniņu. Jāteic kā ir, ja skriešana, sišana, rikšošana un citas izdarības lietū un vējā jau nebija traki, tad es nezinu, ko gaidīt šodien! Meitenēm veicas, tieši mūsu treniņa laikā, kas noritēja uzreiz aiz puišu treniņa, sākās negaiss. Es gan domāju, ka šādos apstākļos noteikti ir vieglāk izpildīt trenera programmu nekā, piemēram, pilnīgā karstuma vakuumā.

      Esmu pārliecināta, ka ikviens to patieso treniņa grūtumu vērtē no savas fiziskās sagatavotības līmeņa. Man tāda līmeņa vienkārši nav. Pēc 10 minūšu skrējiena, manas kājas kļuva villainais.  Treneris izmantoja komandas taktiku- par viena nevarēšanu, cieš citi. Kā jau minēju- armijas piegājiens:) Bet iedarbīgs, jo es jau biju tā, kuras dēļ jācieš pārējām meitenēm, tādēļ nekas neatlika kā turpināt. Izstaipījāmies, parikšojām, palēcām un nogājām gabaliņu zosu gājienā. Tad skrējām sprintiņus, trenējām aizsardzību utt.

      Es tiešām apbrīnoju Ingusu un Lubānu, kuri vēl pēc treniņa pāris stundas spēlēja pludmalē futbolu!!! Man arī nepieciešamas tādas Duracell   baterijas. Jāteic, ka Entuziasti, kuri kārtīgi apmeklēja treniņus ir tiešām ļoti labā fiziskā stavoklī. Man vēl ko piečinīt kā jūra! 

      Jāteic, ka man lielākais prieks ir par to, ka meiteņu treniņos ir daudz smieklu. Joko gan meitenes, gan Aldis. Kā ir puišu treniņos, nemācēšu teikt, redzējusi neesmu.  Redzēs kā šī treniņu padarīšana attīstīsies tālāk, bet viens skaidrs- pludmales klātbūtne to padara daudz labāku! :)

Baiba
   

UZIETS INTERNETĀ (nelielai atkāpei): VOLEJBOLA BAUŠĻI

ZELTA KAUSS "ŠTEPSELĒTĀJIEM"

Mums ir "Vecie Krabji", "Tornādo", bet nu ir pievienojies jauns smagsvars-  "Štepselātāji"!

Un šie nu dod vaļā ne pa jokam - jaunā komanda ir izcīnījusi nu jau otro ZELTA medaļu, šoreiz 

20. aprīļa amatieru volejbola turnīrā Baldones sporta kompleksā

un mājās atveduši arī kausu! Malači!

Goda pjedestāls - "Štepselētāji" pa vidu, tur kur zeltam jābūt

"Štepselētāji" - Lubāns, Liene, Ingus, Gatis

Daugmale = ZELTS

Ja Entuziasti dodas uz Daugmali, tad bez medaļām neatgriežas. Šoreiz gan mūsu pārstāvju pulks bija plānāks kā iepriekšējo reizi -  tikai viena komanda (Gatis, Ingus, Liene un Lubāns) - taču ar KĀDIEM panākumiem - MUMS IR ZELTS un izskatās, ka Lubānam ir izdevies atriebt iepriekšējās reizes neveiksmi un parādīt uz ko pie tīkla ir spējīgs. MALAČI!

Ceru, ka kāds no komandas uzrakstīs arī plašāku stāstu par to kas un kā notika sacensībās, bet tikmēr pārpublicēju komandas bildes!

Entuziastu komanda - Ingus, Lubāns, Liene un Gatis (jāatzīmē, ka Gatis ir vienīgais Entuziasts, kurš Daugmales turnīros ir ticis gan pie bronzas medaļas, gan pie zelta!)

Goda pjedestāls

ENTUZIASTS vs ENTUZIASTS

 "Entuziasti.Viens pret otru." 

Šāds pasākuma virsraksts parādījās mūsu draugiem.lv lapā. Atzīsim, ka ikvienam no mums jau bija skaidrs, ka šim brīdim bija jāpienāk. Sacensības ir sacensības un arī savā starpā ir jānoskaidro tie labākie...

Komanda "Šorti"

  Vēsturē pirmajam Entuziastu savstarpējam turnīram bija lemts notikt 2013. gada 16. martā. Saulei aiz loga spoži spīdot, Entuziasti un daži basketbolisti, kuriem nav svešs arī volejbols, izlozes kārtībā sadalījās trīs komandās - "Kedas", "Pakaramais" un "Šorti". Komandas "Kedas" kapteine Baiba savā komandā ielozēja  Kasparu, Kristiānu un Arti. Komandas "Pakaramais" kapteine Lapsiņa izvilka lozes ar Riharda, Dzintras un Edgara vārdiem, bet papildspēkos ieguva arī Tomu. "Šortu" kapteine Ilze saspēlējās ar Puriņu, Armīnu, Grasmani un Lubānu. Kad izloze bija galā, sākās cīņas - 15 punktu seti līdz divu setu uzvarai!

   Pirmā spēle norisinājās starp "Šortiem" un "Pakaramo". Pēc saspringtas cīņas, pirmo setu ar rezultātu 15:11 uzvarēja "Šorti". "Pakaramais" saņēmās un otrajā setā panāca uzvaru ar 15: 12. Visu izšķīra trešais sets, kurā   "Šorti" atspēlējas un ar identisku rezultātu (15:12), tomēr pierādīja, ka ir stiprāki par "Pakaramajiem".

Komanda "Kedas"

    Nākamā cīņa noritēja starp "Kedām" un "Šortiem". Pirmais sets aizritēja diezgan mierīgi un, acīmredzot, "Šorti" bija nedaudz noguruši no iepriekšējām spēlēm, tādēļ pirmais sets ar rezultātu 15:10 beidzās par labu "Kedām". Tad "Šorti" pamodās un abos nākamajos setos, lai gan līdzīgās cīņās, tomēr izrādījās spēcīgāki. Ar divu setu uzvaru "Šorti" iznīcināja "Kedas"!

Komanda "Pakaramais" 

     "Kedām" nebija laika atslābt, jo nākamā spēle bija pret "Pakaramo". Šeit nu nebija šaubu, "Pakaramie" ir atpūtušies un labā formā- seko absolūta divu setu uzvara un "Kedas" tiek sagrauti.


"Šorti" uzreiz kvalificējas finālam, bet "Kedām" un "Pakaramajam" vēl  par vietu finālā jācīnās...

PUSFINĀLS

    Viens sets. Piecpadsmit punkti. Divas komandas. "Kedas" vs "Pakaramais". Baiba vs Lapsiņa un Dzintra. Kaspars vs Rihards. Artis vs Edgars. Kristiāns vs Toms. Kurš kuru? Spriedze. Cīņa. Sviedri. Līdz ar rezultātu 15: 11 finālā iekļūst... "Kedas"!

FINĀLS

       Viens sets. Piecpadsmit punkti. Divas komandas. Apģērbs pret apaviem. Spriedze skapī. Tiekas "Šorti" un "Kedas". Cīņa bez žēlastības. Tikai viens no skapja  izies kā uzvarētājs. Ilze vs Baiba. Puriņš vs Kaspars. Grasmanis un Lubāns vs Kristiāns. Armīns vs Artis. Spēle rit punkts punktā. Visi paguruši, bet neviens nedomā padoties. "Kedās" Kaspars un Kristiāns spēli pārņem savās rokās (Artis cīnās pie tīkla, bet Baibai atliek noskatīties puišu savstarpējās piespēles un cerēt, ka viņiem nepatraucēs). Spriedze aug. Bumba krīt uz līnijām, autos, laukumā, tīklā un aizsitas prom. Spēlētāji skrien, lec un sit...

viņi bija pēdējie pēc pirmajām spēlēm. Viņu ticība uzvarai bija iedragāta, taču, pateicoties puišu cīņai un neatlaidībai, "Kedas" izcīnīja uzvaru (16:14) pirmajā Entuziastu savstarpējā cīņā.  Malači!

Gaidām nākamo turnīru! Solās būt drīz :)

KLAUSOS, TRENER! (turpinājums2)

Es nenobijos. Pēc pirmajiem fiziskajiem un mazliet arī morālajiem pārdzīvojumiem treniņā ar treneri, es devos arī uz nākamo. Tavu laimi, atkal fiziskais treniņš! Paspēju jau pārmest krustu, kad treneris iepriecināja - trenēsim ātrumu. Hell yeah - nu to kā nav, ir jātrenē. Mana  laimes sajūta tikai auga...

    Daudziem no Entuziastiem skriešana ir kā saldais ēdiens - skrien un priecājās. Man skriešana ir kā zobu raušana bez anestēzijas. Ja vēl lēnā riksītī iesildīšanās laikā tā man netraucē, tad likt man skriet atspoles skrējienu vairāk nekā trīs reizes ir cietsirdība augstākajā mērā. Labi vēl, ka trenerim ir pietiekami mīksta sirds, lai ļautu meitenēm skriet atsevišķi no puišiem. Un aiziet - skrien, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ, pieskaries līnijai, skrien tālāk, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ! Garlaicīgi? Treneris tak zinās kā padarīt lietas interesantākas - kas atskries pēdējais no puišiem, taisīs atspiedienus, no meitenēm- vēderpreses. Es jau uzreiz pieteicos vēderpresēm. Bet es skrēju! Vienmēr pēdējā, bet līdz galam (tad  rāpoju  līdz ūdenim)! Vēderpreses un atkal skrēju. Atkal pēdējā un atkal vēderpreses. Treneris savu ballīti turpina - tagad nogulsimies un tad pēc svilpes aiziet atspole. Hah - es labprāt arī būtu uz tās grīdas palikusi -  tajā brīdī pat mana gulta nešķita tik ērta kā šī grīda. Bet neko, cēlos un skrēju (laikam pareizāks apzīmējums būtu - vilkos)! 

    Es nezinu vai treneris to jūt, vai viņam ir kaut kāds sestais prāts un viņš lieliski zina, kas mani iepriecinās. Trenējam lēcienus! Es nekur nejūtos tik nelietderīga un nespējīga kā lēkšanā. Vai tā ir lēkšana un augšu vai uz priekšu - esmu pilnīgi bezjēdzīga! Un teikšu kā ir - tas man liek justies briesmīgi! Nu kas ir volejbols bez lēkšanas? Bez augstas lēkšanas? Nekas. Gāju lēcu. Kaut gan manā gadījumā to par lēkšanu ir grūti nosaukt. Nekas, es turpināšu. Kamēr uzlēkšu -varbūt jau pavasarī, varbūt vasarā, varbūt pēc gada, bet dzirdi, treneri - es uzlēkšu ;).  Un arī to savu slinkumu reiz likšu pie malas ;). 

Treneris spēj sāpināt arī neesot klāt!

    Pat neesot klāt, ar A4 lapas un melnas tintes palīdzību mūsu treneris spēj likt mums ciest. Kopš aerobikas laikiem man patīk vingrojumu apļi, bet nu šis pārspēja visus -  lēkšana uz sola, kāju stiepšana, muguras atliekšana, atspoles skrējien (nu kā bez tā), bumbiņas padošana guļot uz vēdera caur muguru, atspiedieni un vēderpreses. Teikšu kā ir - man sāpēja. Zinu, ka vēl dažiem arī. Bet mēs visu izgājām. Sāp pat atceroties, bet tam jābūt tā vērtam! 

     Rītdien ir gaidāms kārtējais trenera treniņš! Otrdiena - yes, atkal fiziskais! Bet jāatzīst, ka vēl nekad treniņi nebija bijuši tik īsti. Sevis izaicināšana un pilnveidošana jau ir tā dzīves jēga. Ar nelielu sarkasma pilna humora devu to var ne tikai izturēt, bet arī novērtēt! Man patīk! Turpināšu čīkstēt, bet arī trenēties! Ehhh ;)

Ar cieņu

Baiba

Mūsu treniņš

Ikviens sportists tiecas pēc panākumiem

KLAUSOS, TRENER'!

Es noteikti varētu būt viens no lielākajiem pretendentiem uz Entuziasta sliņķu statusu. Īpaši sportiskā ziņā. Taču treniņus apmeklēju un no sirds cenšos turēt citiem līdzi. Kādēļ to saku? Brīdī, kad pateica, ka nu mūsu treniņos būs treneris, mani muskuļi (vai vismaz tās vietas, kur viņiem vajadzētu būt) mazliet sarāvās. Vai tas mūsu, tā saucamo, vaļasprieku nepadarīs pārāk smagnēju? Pārāk nopietnu? Aizstums prieku prom? Visas šīs bažas manī bija līdz apmeklēju pirmo treniņu ar treneri...

Mani pirmie iespaidi bija - man kopš vidusskolas nav bijis treniņu, kuros būtu treneris ar svilpi. Tātad - disciplīna būs. Bažas nekur nepazuda. Viss ir nopietni. Taču tad pirmais svilpiens un mēs sākām iesildīties. Paskrējām, kārtīgi izstaipījāmies. Viss kā pienākas. Noteikti aizmirsu piebilst, ka šis bija tā saucamais fiziskais treniņš (tātad, jau visu dienu iepriekš nācās mēģināt saviem muskuļiem ieskaidrot, ka ir laiks sarosīties un neļaut man izblomēties jau pirmajā trenera treniņā - lieki piebilst, ka šī saruna īpaši nevedās). 

Kad bijām iesildījušies, sākās trenēšanās laiks un te man atlika tikai noelsties. Es skrēju, es rikšoju, es cēlu augstu kājas (līdz vairs pati nesapratu ko ceļu, jo neko vairs nejutu), es taisīju vēdera preses, bet atzīstos, ka piepumpēšanās man nebija pa spēkam, par ko saņēmu norādījumu, ka vairāk jātrenē rokas (tātad turpmāk vienmēr pa rokai jāpagādā hantelītes, vai arī darbā biežāk jāpacilā papīra kārbas). Es spēlēju tautas bumbu un trenēju bumbas uzņemšanu. Es tik kāri ūdeni nebiju dzērusi pat paģiru laikā (jā es to pateicu!)). 

Izklausās pēc nelielas ellītes? Es teiktu, pēc lieliskas ellītes! Es nemelošu un neteikšu, ka nebija grūti. Bija. Mani muskuļi beidzot atradās (izrādās turpat vien bija) un nākamās dienas vēlējās man par sevi atgādināt nepārtraukti. Bet sajūta tik un tā bija lieliska! Tas nebija treniņš, kur katrs savā stūrī kaut ko mēģina izveidot. Tas nebija treniņš, kurā valda anarhija un neviens tā pa īstam nemaz nesaprot kur tiecamies. Tas nebija treniņš, kurā ir vairāk sarunu nekā darba (un šis atkal ir akmens manā lauciņā ;) ). 

Šis BIJA treniņš, kurā viss darītais bija mērķtiecīgs. Šis BIJA treniņš, kurā visi klausījās un savu fizisko spēju robežās centās tuvoties savam mērķim. Šis BIJA treniņš, kurā mēs visi bijām viena komanda, kas kopīgi cīnās. Šis BIJA ĪSTS treniņš un es saku lielo paldies par to trenerim. Es nesolu, ka mazāk čīkstēšu un man negribēsies treniņa beigās raudāt. Taču es apsolu, ka es apmeklēšu un darīšu visu, lai panāktu savu un mūsu kopīgo mērķi. Apmierināti ir visi Entuziasti un tāds treneris mums jau bija nepieciešams sen! :)

Ar cieņu

Baiba

TIKAI UZ PRIEKŠU

Cenšamies savus horizontus vērst plašākus un tādēļ mūsu aktīvists Kaspars ir uzrakstījis aicinājumu ikvienam pievienoties mūsu pulciņā. Arī šeit pārpublicēšu viņa rakstu. Raksts ļauj mums iepazīties arī ar jauno Entuziastu treneri, par kura vadītajiem treniņiem vēlāk uztapināšu atsevišķu rakstu blogā - kad kājas un rokas atgūs savas maņas. Taču kopumā esam absolūtā SAJŪSMĀ :)

„Volejbola Entuziasti” aicina pievienoties jaunus dalībniekus

Jūrmalā, jau ceturto gadu, aktīvi savu brīvo laiku volejbola laukumā  aizvada vairāki jūrmalnieki ,kuri apmeklē kustības  „Volejbola Entuziasti” organizētos volejbola treniņus. Šogad Entuziasti ir pārgājuši uz jauna tipa treniņiem, kuros  aicina piedalīties ikvienu ,kurš vēlās uzlabot savas volejbola prasmes, fizisko stāvokli un iepazīties ar jauniem pozitīvi domājušiem cilvēkiem.

„Volejbola Entuziasti” ir kustība ,kas aizsākās Jūrmalā pirms četriem gadiem un no dažiem cilvēkiem ,tā ir izaugusi par daudzu cilvēku kompāniju, kas vēlās, lai Jūrmalā attīstītos klasiskais un pludmales volejbols amatieru līmenī. Kustībā ir iesaistījušies dažāda vecuma un profesiju cilvēki, kuri ne tikai kopīgi apmeklē treniņus , bet laiku kopīgi pavada arī ārpus sporta laukumiem.

Šobrīd esam aktīvākie amatiera volejbola kustības organizatori pilsētā un ar to ļoti lepojamies ,taču nevēlamies apstāties savā attīstībā un  esam pieaicinājuši treneri ,kurš tagad divas reizes nedēļā  „dzen uz priekšu” Entuziastus, lai tie  kļūtu vēl prasmīgāki volejbola spēlētāji. Treniņus entuziasti aizvada lieliskajā atjaunotajā Pumpuru vidusskolas sporta zālē.

Ja arī Tev ir radusies interese kļūt par vienu no mums, tad mēs Tevi aicinām apmeklēt mūsu lapu un droši pieteikties treniņiem ,kas tiek organizēti trīs reizes nedēļā -  otrdienās, ceturtdienās un sestdienās.

„Volejbola Entuziastu” mājas lapa

 www.draugiem.lv/volejbolaentuziasti

Informācija par mūsu treneri Aldi Riekstiņu

Nodarbošanās:

„Studēju LSPA, es esmu sporta organizators Mazsalacas pilsētas novada domē un organizēju sporta pasākumus šajā novadā.
Esmu sācis organizēt volejbola pasākumus arī Rīgā (Rīgas atklātais amatieru čempionāts un vairāki vienas dienas turnīri) , bet vasarā visā Latvijas teritorijā organizēju pludmales volejbola turnīru Beachball (sastāv no 16 dažādiem posmiem). Tas arī ir mans galvenais peļņas avots.”

Kad sāki pats nodarboties ar volejbolu ?

„Pats volejbolu sāku spēlēt diezgan vēlu - 18 vai 19 gadu vecumā, kad pabeidzu vidusskolu.  Iepriekš biju spēlējis basketbolu nopietnākā līmenī un neatlika laika citiem sporta veidiem , ja nu vienīgi varbūt vasarās ar draugiem pabumboties.  Tad basketbolā sākās problēmas ar traumām un negribējās riskēt, tādēļ pārgāju uz volejbolu, kurš nav tik izteikta kontakta sporta veids- nav atklātas grūšanas mugurā, utt. Tā kā biju spēlējis basketbolu, tad man bija augsts lēciens un bija vieglāk uzsākt treniņus volejbolā.”

Par trenēšanu:

„Sāku to darīt šogad, kad piedāvājumu izteica viena meiteņu komanda, kas vēlējās, lai  patrenēju viņas.  Nolēmu noriskēt un tagad, skatoties viņu panākumus, varu būt apmierināts. Par volejbolu varu teikt, ka šeit tieši cilvēki kā tādi ir daudz pozitīvāki un patīkamāk ir spēlēt, jo citos sporta veidos ir ļoti daudz agresijas apkārt.”

Kāds ir Tavs dzīves moto?

„Mans dzīves moto ir: „Nekad nepadodies. Vienmēr ej uz savu izvirzīto mērķi, kaut vai dzīve Tevi met atpakaļ. Nekad nenolaid rokas un turpini cīnīties, beigās ar Tevi notiks kaut kas pozitīvs.”

Ko Tu vari teikt par Volejbola Entuziastiem?

„Par Volejbola Entuziastiem varu teikt tikai visu to pozitīvāko, bet nu pēc aktivitātēm spriežot jums rūp, kas notiek jūsu pilsētā un paši arī aktīvi iesaistāties visos pasākumos , radāt tos. Galvenais tā visu laiku turpiniet un jūsu skaits tikai augs, darbi arī kļūs lielāki. Novēlu jums visu to labāko.”

Rakstu sagatavoja Kaspars Grīnbergs

ŠĪ IR PERFEKTA DIEN.. PFŪ .. PIRTIŅA

Kamēr komandā ir pārdomas par svētdienas spēli, jāieraksta šeit arī kas priecīgāks. Pirms svētdienas bija sestdiena, taču šī nebija parasta sestdiena. Pateicoties Ata un Aijas viesmīlībai, Entuziasti, pēc ilgiem laikiem, tikās Ata pirtiņā.

   Šajā pasākumā primārā bija pati pirts. Tā kā ziemas vīruss ir pamanījies apciemot arī dažus Entuziastus, šoriez pirtij bija arī dziedinoša nozīme. To šķiet visvairāk centās novērtēt Ingus, Puriņš un Baiba, kuriem secen nav gājušas slimības pazīmes- aizsmakuši kakli, tekoši deguni un stiklainas acis. Tādēļ lielas cerības tika liktas uz tēju un karsto pirtiņu. Palīdzēja kā nu kuram, bet sliktāk nekļuva un tas ir vērtējams ar "+" zīmi.

   Tā nebūtu Ata pirtiņa, ja nebūtu dejas. Meitenes virpuļoja, bet puiši centās parādīt labākos sev zināmos deju soļus. Atliecieni un iegriešanas, daži virpuļsoļi un jāatzīst, ka joprojām nepārspēts deju grīdas karalis ir Atis. Jelgavas ballēs apgūtie deju soļi ir patiesi ievērības cienīgi.

    Kas tā būtu par pirtiņu bez Matīsa un viņa iemaņām ūdenspīpes meistarošanā. Sēdējām smaržīgos dūmos un baudījām, baudījām, baudījām... :) Matīss savas iemaņas sāk ierādīt arī Grasmanim, tādēļ domājams, ka drīz mums jau būs veseli divi ekselenti pīpes veidotāji.



Visiem izturību cīņā ar vīrusiem šmīrusies un lai priecīgi viss, tomēr! :)

Zaķīša pirtiņa

[...]

Pičiņu, pačiņu austiņām
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām
Pičiņu, pačiņu actiņām
Tāliņi, tāliņi saredzēt tām
Pičiņu, pačiņu kājiņām
Viegliņi, viegliņi patecēt tām
[...]

 Ak jā, nedrīkst jau aizmirst, ka:

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

FACEPALM TORNADO...

Pagājusī svētdiena ir radījusi pārdomas...Ne tās labākās. Lai gan ir uzsākti stingrāki treniņi un puišu gatavošanās sacensībām ir ieguvusi nopietnākas aprises, rezultāts nu nebūt nav iepriecinošs. Lūk, Kaspara ziņa par pagājušajām sacensībām (03.02.2013)

"Tornado" komandai ir beidzies pirmais sabraukums otrajā posmā.

Pirmā dienas spēle pret "Nākotni" izpalika,jo komanda vienkārši ir izstājusies no turnīra un tabulā ir tehniskais zaudējums ierakstīts (3-0).

Otrā spēle bija pret "Predetoriem" un šeit gribētos ticēt,ka neviS " Predetors" uzvarēja,bet gan "Tornado"" zaudēja.Bezcerīgs zaudējums ar 0-3. Bija,kas gribēja cīnīties,bija arī tādi kuriem ir pie sevis jāpadomā,ko viņi šeit meklē.

Komandai ir atlikušas vēl divas spēles.....

Cerības vēl ir par play-off

Nākamās spēlēs kalendārs vēl nav izziņots.

Autors: Kaspars (avots: http://www.draugiem.lv/volejbolaentuziasti/#/volejbolaentuziasti/news/?p=9088743)

JAUNS GADS, JAUNS VOLEJBOLS, JAUNI TURNĪRI, VECIE MĒS!

Janvāris jau pusē. Pasaules galu 21. decembrī tā arī nepiedzīvojām. Nekas cits neatliek kā vien turpināt iesākto un uzsākt ceturto(!) volejbola sezonu.
Mēģināsim tagad atcerēties ko sadarījām līdz solītajam pasaules galam un pēc tam, kad tas, nelietis, kārtējo reizi tā arī neieradās!

RAACV

   Kopš 28.oktobrī mūsu puišu komanda "Tornādo" uzsāka savu dalību Rīgas atklātajā amatieru čempionātā, ir aizvadītas visas D apakšgrupas spēles (mūsu puišiem krita tā veiksme nokļūt tā saucamajā "nāves grupā"), kurās gūta viena uzvara (pret "Minusas volejbola skolu 2" ar 3:0 setos) un 6 zaudējumi. Tagad sāksies spēles J apakšgrupā (gandarījuma), kurā mūsu censoņiem jātiekas ar komandām "Lidosta Rīga", "Nākotne", "Predatori" un "Smilšu lauvas". Nākamā spēle gaidāma 03.02.2013 pret komandām "Nakotne" un "Predatori". Tad nu manīs ko puiši rādīs :)

Meņģeļi 2012

  Šogad Entuziastiem apritēja trīs gadi, kurus ierasti nosvinējām Meņģeļu pirtiņā. Papildus pirts priekiem, Entuziasti izbaudīja arī āra baļļu un pasākumam tika noteikta arī tematika - multfilmu varoņi! Tā nu Kaspara, Matīsa, Baibas, Puriņa, Ievas T., Ievas M., Eikena, Kārļa, Kristiāna, Lapsiņas, Ingusa (es tiešām nezinu, kā izlocīt vārdu tā, lai nenāktu smiekli, tādēļ atkal ir nepareizi:) ) un Grasmaņa vietā ieradās Vudijs Alens, Supermens, Sarkangalvīte, AngryBird, ļoti skaista Melnā dāma, Minnija, Mikijs, Kārlis, Freds Flinstons, Vilma Flinstone, Optimus un Slepenais aģents!

Rūķi 

   Volejbola Entuziastiem ir ne tikai volejbols, bet arī kopīgi pasākumi. Izlēmām, ka esam pelnījuši skaistas Ziemassvētku vakariņas. Tā nu 27. decembrī saposušies sēdāmies pie bagātīga svētku galda. Kā tas Ziemassvētkos pienākas, notika arī apdāvināšana ar "slepeno Ziemassvētku vecīšu" loterijas palīdzību. Skaitījām pantiņus rūķim Kasparam un kopīgi saiņojām jaunos guvumus. Paldies namatēvam Kārlim! Es domāju, ka "Namatēva" nominācijai ir nopietns konkurents Ingum. Paldies arī cilvēkiem, kas šo vakaru padarīja tik jauku - Laumai, Kasparam, Ievai T., Puriņam, Kristiānam, Lapsiņai, Matīsam un Grasmanim!

Jaunais 2013. gads

   Jauno gadu Entuziasti sagaidīja šķirti. Lielākā bara kopa satikās pie Lapsiņas, Dzintaru rezidencē, kur tika mierīgi, bet jauki aizvadīts iepriekšējais gads. Kā vislabāk pavadīt aizgājušo? Protams, ar volejbolu un vislabāk - ar pludmales volejbolu! Lapsiņa, Kristiāns, Grasmanis, Matīss, Kaspars un Baiba pēdējās 2012. gada stundas pavadījā kārtīgā volejbola cīņā pludmales smiltīs. Jā, pateicoties Matīsam un "Brazīlijai", mums bija iespēja decembra beigās atkal sabirdināt pilnus šortus un krekliņus ar pludmales smiltīm!

Tuvākā nākotne

   Ko nu tā mums vēsta? Bez jau iepriekšminētās spēles RAACV turnīrā, mums plānos ir neliels pasākums Ata pirtī, kas būs arī tāda kā neliela atgriešanās pie pirmsākumiem :) Šogad ir daudz lielāka apņemšanās savu prasmju uzlabošanā, tādēļ jau ar šīs dienas treniņu mums pievienosies treneris, kurš centīsies no mums izveidot lietaskoku. Lēnām, bet apņēmīgi briest arī pašu iekšējais turnīrs. Gribam tomēr noskaidrot arī savā starpā tos stiprākos :)

Gads pamazām ieskrienas un to mēģina darīt arī Entuziasti. Plānu daudz, atliek tik ķeršanās klāt un darīšana. Iespējams, jau pavisam drīz varēs rakstīt par nebeidzamām uzvarām un kausiem. Lai Daugmale ir kā piemērs. Par uzvarām rakstīt tomēr priecīgāk!;)

Lai jaunām uzvarām, jaunu spēlēšanas prieku un kopīgu pasākumu pilns Jaunais 2013. gads!