ATGRIEŽAMIES ZĀLĒ!

Tā diena ir klāt- esam atpakaļ  Pumpuru vidusskolas sporta zālē! Kamēr ārā kārtīgs draņķ-rudens, mēs atgriežamies pie iemīļotās nodarbes- volejbola! Vietu un laiku mainīt nedrīkst (vismaz vienu no tiem noteikti jāatstāj un jāglabā) , tādēļ jau šodien tiekamies 

plkst. 21.00 (-23.00) Pumpuros 

(es tak teicu, ka viens vismaz paliek nemainīgs! :))   

NAVY TRENIŅI- PASTĀVIET PIE RATIEM, MUMS IR ALDIS!

Vai šis jums šķiet grūti un necilvēcīgi? Normāli cilvēki to sev nenodarītu?

Pupu mizas! 

   Entuziastu treneris Aldis šķiet ir tikai sācis "iesilt" un uzņem apgriezienus. Nevari paskriet? Nekas, visi tevis dēļ noskries papildus apli. Nevari atsist bumbu? Nieki, uztaisīsiet papildus piecdesmit vēdera preses. Nevari? Hah, vēl 10 papildus! Visām! Sāp? Gribi pauzi? Nebūs! Un ja būsi pēdējā, pauze kā tāda vispār nespīd! Un mēs uz šo visu esam parakstījušās/šies brīvprātīgi!

   Meiteņu treniņš: uhh... tas ir šī raksta autores kopsavilkums. Tā kā esmu kritusi trenera nežēlastībā, tad savu vārdu dažādās trenera intonācijās, šķiet, dzirdēju kādas pārdesmit reizes (no sākuma naivā cerībā attasinoju, ka viņš vienkārši citu meiteņu vārdus vēl nav iemācījies, bet šis "rozā burbulis" drīz pārsprāga pret aso realitāti, ehh). Labi, būšu atklāta, man ir grūtāk par citām meitenēm, kuras ir daudz labākā formā.  Kad pēdējā pabeidzu sprintu, paliku bez atpūtas pauzes un nākamos vingrinājumus veicu pirmā. Labi, ka treniņos piedalās arī Ieva. Vismaz divatā būt tām "nepaklausīgajām" ir vieglāk :) Es gan nezinu Alda pacietības mēru, bet pagaidām viņš turas ļoti labi. No malas visjautrāk ir vērot kā treneris atbild uz Ievas teorētiskajiem jautājumiem par to "vai kājas nepaliks lielākas" un "vai krītot nevar salauzt rokas".
    Man par nelaimi, treneris pamana visu, kad kaut kas nav padarīts, kad centies izsprukt! Nebūs! Viņš piefiksē un soda uzreiz visas/us. Tā kā atliek vien visu pildīt! Bet es jau varu noskriet aptuveni 2 km neapstājoties, lēni, bet neapstājoties...kuš, man, lai tiek šis prieciņš, jo kājas ta šodien sāp ;)

Puišu treniņš: šoreiz pavērojām arī to. Puišiem, atšķirībā no mums, vairāk ir taktisko uzdevumu. Mazāk joku, vairāk nopietnības. Puiši ir labā fiziskā formā, kaut gan arī viņiem ir noguruma pazīmes- trīcošas kājas, villainas rokas utt. Daži pēc fiziskajiem vingrinājumiem izskatījās tā, kā es varētu izskatīties- sarkani un salīkuši.  Izskatās, ka ātrums joprojām ir spēcīga Lubāna un Ingusa spēles sastāvdaļa. Kristiāns attīsta savu gremdi un bloku. Grūtāk klājas Edgaram ar saviem dvīnīšiem,  bet grūtniecei neko pārmest nedrīkst pēc būtības :) Arī jaunais dalībnieks Modris tur līdzi puišiem un dara ko var.

Puiši trenē blokus, kamēr mums meitenēm laikam iecerēts attīstīt ātrumu.

Man gan vairāk patika puišu treniņa elementi, bet ko gan es saprotu :)

Baiba

PLUDMALES VOLEJBOLA SEZONA ATKLĀTA (JOPROJĀM - KLAUSOS, TRENER'!)

Kādu laiciņu blogs ir bijis atstāts novārtā, bet tas nenozīmē, ka Entuziasti visu šo laiku ir slinkojuši. Līdz ar jūniju beigusies ir zāles volejbola sezona, taču ar jaunu sparu atsācies ir pludmales volejbola laiks. Šogad nopietnāks, izaicinošāks un nebūs te nekāda chill jūras krastā! :)



    Šim ierakstam piedēnētos nosaukumi ar vārda armija iepīšanu, taču šoreiz, manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka Entuziastu pēdas atkal šķeļ pludmales smiltis. Ilgi gaidījām silto sauli un iespēju bez bailēm krist pēc krītošas bumbas mīkstajās smiltīs. Šī vasaras sezona gan atšķirsies no citām, jo nu arī pludmalē mūs turpinās izglītot volejbola spēlē mūsu, nu jau, nebaidīšos šī vārda, iemīļotais treneris Aldis, kurš spēj  savaldīt gan puišus, gan tikt galā ar meiteņu kaprīzēm (ar manām jo sevišķi, bet par tām vēl tālāk stāsts sekos).

    Kas attiecas uz netreniņu dienām- viss pēc vecās kārtības. Satiekamies, sadalāmies komandās un uzsākam savstarpējās cīņas. Pagaidām laiks lutina (tpu tpu tpu pār kreiso plecu un trīs reizes tuk tuk tuk pa koka virsmu, varbūt drošības pēc arī vēl sāli pārmest pār kreiso plecu). Raudzīs kā veiksies, uzsākoties pirmajām pludmales volejbola sacensībām, jo ir jau izveidojušies stabili spēlētāju pāri. Teikšu kā ir- no tiem, kas trenējas regulāri un ar mēķi uzvarēt sacensībās, šovasar to arī gaidām, jo, mīlīši, ir jābūt rezultātam, citādi viss "kaķim zem astes"! Nekādu attaisnojumu vairs :P :) 

KLAUSOS, TRENER'! (3. stāsts)

     Šodien, pirms kāpšanas pa kāpnēm, man ir jāievielk elpa. Sāp. Tieši šodien, kad vakarā gaidāms kārtējais treniņš smiltīs. Sāp, jo otrdien noritēja pirmais pludmales volejbola treniņš ar treneri!

     "Ceturtdien būs trakāk,"  ar šādiem vārdiem Aldis nobeidza otrdienas meiteņu treniņu. Jāteic kā ir, ja skriešana, sišana, rikšošana un citas izdarības lietū un vējā jau nebija traki, tad es nezinu, ko gaidīt šodien! Meitenēm veicas, tieši mūsu treniņa laikā, kas noritēja uzreiz aiz puišu treniņa, sākās negaiss. Es gan domāju, ka šādos apstākļos noteikti ir vieglāk izpildīt trenera programmu nekā, piemēram, pilnīgā karstuma vakuumā.

      Esmu pārliecināta, ka ikviens to patieso treniņa grūtumu vērtē no savas fiziskās sagatavotības līmeņa. Man tāda līmeņa vienkārši nav. Pēc 10 minūšu skrējiena, manas kājas kļuva villainais.  Treneris izmantoja komandas taktiku- par viena nevarēšanu, cieš citi. Kā jau minēju- armijas piegājiens:) Bet iedarbīgs, jo es jau biju tā, kuras dēļ jācieš pārējām meitenēm, tādēļ nekas neatlika kā turpināt. Izstaipījāmies, parikšojām, palēcām un nogājām gabaliņu zosu gājienā. Tad skrējām sprintiņus, trenējām aizsardzību utt.

      Es tiešām apbrīnoju Ingusu un Lubānu, kuri vēl pēc treniņa pāris stundas spēlēja pludmalē futbolu!!! Man arī nepieciešamas tādas Duracell   baterijas. Jāteic, ka Entuziasti, kuri kārtīgi apmeklēja treniņus ir tiešām ļoti labā fiziskā stavoklī. Man vēl ko piečinīt kā jūra! 

      Jāteic, ka man lielākais prieks ir par to, ka meiteņu treniņos ir daudz smieklu. Joko gan meitenes, gan Aldis. Kā ir puišu treniņos, nemācēšu teikt, redzējusi neesmu.  Redzēs kā šī treniņu padarīšana attīstīsies tālāk, bet viens skaidrs- pludmales klātbūtne to padara daudz labāku! :)

Baiba
   

ENTUZIASTS vs ENTUZIASTS

 "Entuziasti.Viens pret otru." 

Šāds pasākuma virsraksts parādījās mūsu draugiem.lv lapā. Atzīsim, ka ikvienam no mums jau bija skaidrs, ka šim brīdim bija jāpienāk. Sacensības ir sacensības un arī savā starpā ir jānoskaidro tie labākie...

Komanda "Šorti"

  Vēsturē pirmajam Entuziastu savstarpējam turnīram bija lemts notikt 2013. gada 16. martā. Saulei aiz loga spoži spīdot, Entuziasti un daži basketbolisti, kuriem nav svešs arī volejbols, izlozes kārtībā sadalījās trīs komandās - "Kedas", "Pakaramais" un "Šorti". Komandas "Kedas" kapteine Baiba savā komandā ielozēja  Kasparu, Kristiānu un Arti. Komandas "Pakaramais" kapteine Lapsiņa izvilka lozes ar Riharda, Dzintras un Edgara vārdiem, bet papildspēkos ieguva arī Tomu. "Šortu" kapteine Ilze saspēlējās ar Puriņu, Armīnu, Grasmani un Lubānu. Kad izloze bija galā, sākās cīņas - 15 punktu seti līdz divu setu uzvarai!

   Pirmā spēle norisinājās starp "Šortiem" un "Pakaramo". Pēc saspringtas cīņas, pirmo setu ar rezultātu 15:11 uzvarēja "Šorti". "Pakaramais" saņēmās un otrajā setā panāca uzvaru ar 15: 12. Visu izšķīra trešais sets, kurā   "Šorti" atspēlējas un ar identisku rezultātu (15:12), tomēr pierādīja, ka ir stiprāki par "Pakaramajiem".

Komanda "Kedas"

    Nākamā cīņa noritēja starp "Kedām" un "Šortiem". Pirmais sets aizritēja diezgan mierīgi un, acīmredzot, "Šorti" bija nedaudz noguruši no iepriekšējām spēlēm, tādēļ pirmais sets ar rezultātu 15:10 beidzās par labu "Kedām". Tad "Šorti" pamodās un abos nākamajos setos, lai gan līdzīgās cīņās, tomēr izrādījās spēcīgāki. Ar divu setu uzvaru "Šorti" iznīcināja "Kedas"!

Komanda "Pakaramais" 

     "Kedām" nebija laika atslābt, jo nākamā spēle bija pret "Pakaramo". Šeit nu nebija šaubu, "Pakaramie" ir atpūtušies un labā formā- seko absolūta divu setu uzvara un "Kedas" tiek sagrauti.


"Šorti" uzreiz kvalificējas finālam, bet "Kedām" un "Pakaramajam" vēl  par vietu finālā jācīnās...

PUSFINĀLS

    Viens sets. Piecpadsmit punkti. Divas komandas. "Kedas" vs "Pakaramais". Baiba vs Lapsiņa un Dzintra. Kaspars vs Rihards. Artis vs Edgars. Kristiāns vs Toms. Kurš kuru? Spriedze. Cīņa. Sviedri. Līdz ar rezultātu 15: 11 finālā iekļūst... "Kedas"!

FINĀLS

       Viens sets. Piecpadsmit punkti. Divas komandas. Apģērbs pret apaviem. Spriedze skapī. Tiekas "Šorti" un "Kedas". Cīņa bez žēlastības. Tikai viens no skapja  izies kā uzvarētājs. Ilze vs Baiba. Puriņš vs Kaspars. Grasmanis un Lubāns vs Kristiāns. Armīns vs Artis. Spēle rit punkts punktā. Visi paguruši, bet neviens nedomā padoties. "Kedās" Kaspars un Kristiāns spēli pārņem savās rokās (Artis cīnās pie tīkla, bet Baibai atliek noskatīties puišu savstarpējās piespēles un cerēt, ka viņiem nepatraucēs). Spriedze aug. Bumba krīt uz līnijām, autos, laukumā, tīklā un aizsitas prom. Spēlētāji skrien, lec un sit...

viņi bija pēdējie pēc pirmajām spēlēm. Viņu ticība uzvarai bija iedragāta, taču, pateicoties puišu cīņai un neatlaidībai, "Kedas" izcīnīja uzvaru (16:14) pirmajā Entuziastu savstarpējā cīņā.  Malači!

Gaidām nākamo turnīru! Solās būt drīz :)

KLAUSOS, TRENER! (turpinājums2)

Es nenobijos. Pēc pirmajiem fiziskajiem un mazliet arī morālajiem pārdzīvojumiem treniņā ar treneri, es devos arī uz nākamo. Tavu laimi, atkal fiziskais treniņš! Paspēju jau pārmest krustu, kad treneris iepriecināja - trenēsim ātrumu. Hell yeah - nu to kā nav, ir jātrenē. Mana  laimes sajūta tikai auga...

    Daudziem no Entuziastiem skriešana ir kā saldais ēdiens - skrien un priecājās. Man skriešana ir kā zobu raušana bez anestēzijas. Ja vēl lēnā riksītī iesildīšanās laikā tā man netraucē, tad likt man skriet atspoles skrējienu vairāk nekā trīs reizes ir cietsirdība augstākajā mērā. Labi vēl, ka trenerim ir pietiekami mīksta sirds, lai ļautu meitenēm skriet atsevišķi no puišiem. Un aiziet - skrien, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ, pieskaries līnijai, skrien tālāk, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ! Garlaicīgi? Treneris tak zinās kā padarīt lietas interesantākas - kas atskries pēdējais no puišiem, taisīs atspiedienus, no meitenēm- vēderpreses. Es jau uzreiz pieteicos vēderpresēm. Bet es skrēju! Vienmēr pēdējā, bet līdz galam (tad  rāpoju  līdz ūdenim)! Vēderpreses un atkal skrēju. Atkal pēdējā un atkal vēderpreses. Treneris savu ballīti turpina - tagad nogulsimies un tad pēc svilpes aiziet atspole. Hah - es labprāt arī būtu uz tās grīdas palikusi -  tajā brīdī pat mana gulta nešķita tik ērta kā šī grīda. Bet neko, cēlos un skrēju (laikam pareizāks apzīmējums būtu - vilkos)! 

    Es nezinu vai treneris to jūt, vai viņam ir kaut kāds sestais prāts un viņš lieliski zina, kas mani iepriecinās. Trenējam lēcienus! Es nekur nejūtos tik nelietderīga un nespējīga kā lēkšanā. Vai tā ir lēkšana un augšu vai uz priekšu - esmu pilnīgi bezjēdzīga! Un teikšu kā ir - tas man liek justies briesmīgi! Nu kas ir volejbols bez lēkšanas? Bez augstas lēkšanas? Nekas. Gāju lēcu. Kaut gan manā gadījumā to par lēkšanu ir grūti nosaukt. Nekas, es turpināšu. Kamēr uzlēkšu -varbūt jau pavasarī, varbūt vasarā, varbūt pēc gada, bet dzirdi, treneri - es uzlēkšu ;).  Un arī to savu slinkumu reiz likšu pie malas ;). 

Treneris spēj sāpināt arī neesot klāt!

    Pat neesot klāt, ar A4 lapas un melnas tintes palīdzību mūsu treneris spēj likt mums ciest. Kopš aerobikas laikiem man patīk vingrojumu apļi, bet nu šis pārspēja visus -  lēkšana uz sola, kāju stiepšana, muguras atliekšana, atspoles skrējien (nu kā bez tā), bumbiņas padošana guļot uz vēdera caur muguru, atspiedieni un vēderpreses. Teikšu kā ir - man sāpēja. Zinu, ka vēl dažiem arī. Bet mēs visu izgājām. Sāp pat atceroties, bet tam jābūt tā vērtam! 

     Rītdien ir gaidāms kārtējais trenera treniņš! Otrdiena - yes, atkal fiziskais! Bet jāatzīst, ka vēl nekad treniņi nebija bijuši tik īsti. Sevis izaicināšana un pilnveidošana jau ir tā dzīves jēga. Ar nelielu sarkasma pilna humora devu to var ne tikai izturēt, bet arī novērtēt! Man patīk! Turpināšu čīkstēt, bet arī trenēties! Ehhh ;)

Ar cieņu

Baiba

Mūsu treniņš

Ikviens sportists tiecas pēc panākumiem

KLAUSOS, TRENER'!

Es noteikti varētu būt viens no lielākajiem pretendentiem uz Entuziasta sliņķu statusu. Īpaši sportiskā ziņā. Taču treniņus apmeklēju un no sirds cenšos turēt citiem līdzi. Kādēļ to saku? Brīdī, kad pateica, ka nu mūsu treniņos būs treneris, mani muskuļi (vai vismaz tās vietas, kur viņiem vajadzētu būt) mazliet sarāvās. Vai tas mūsu, tā saucamo, vaļasprieku nepadarīs pārāk smagnēju? Pārāk nopietnu? Aizstums prieku prom? Visas šīs bažas manī bija līdz apmeklēju pirmo treniņu ar treneri...

Mani pirmie iespaidi bija - man kopš vidusskolas nav bijis treniņu, kuros būtu treneris ar svilpi. Tātad - disciplīna būs. Bažas nekur nepazuda. Viss ir nopietni. Taču tad pirmais svilpiens un mēs sākām iesildīties. Paskrējām, kārtīgi izstaipījāmies. Viss kā pienākas. Noteikti aizmirsu piebilst, ka šis bija tā saucamais fiziskais treniņš (tātad, jau visu dienu iepriekš nācās mēģināt saviem muskuļiem ieskaidrot, ka ir laiks sarosīties un neļaut man izblomēties jau pirmajā trenera treniņā - lieki piebilst, ka šī saruna īpaši nevedās). 

Kad bijām iesildījušies, sākās trenēšanās laiks un te man atlika tikai noelsties. Es skrēju, es rikšoju, es cēlu augstu kājas (līdz vairs pati nesapratu ko ceļu, jo neko vairs nejutu), es taisīju vēdera preses, bet atzīstos, ka piepumpēšanās man nebija pa spēkam, par ko saņēmu norādījumu, ka vairāk jātrenē rokas (tātad turpmāk vienmēr pa rokai jāpagādā hantelītes, vai arī darbā biežāk jāpacilā papīra kārbas). Es spēlēju tautas bumbu un trenēju bumbas uzņemšanu. Es tik kāri ūdeni nebiju dzērusi pat paģiru laikā (jā es to pateicu!)). 

Izklausās pēc nelielas ellītes? Es teiktu, pēc lieliskas ellītes! Es nemelošu un neteikšu, ka nebija grūti. Bija. Mani muskuļi beidzot atradās (izrādās turpat vien bija) un nākamās dienas vēlējās man par sevi atgādināt nepārtraukti. Bet sajūta tik un tā bija lieliska! Tas nebija treniņš, kur katrs savā stūrī kaut ko mēģina izveidot. Tas nebija treniņš, kurā valda anarhija un neviens tā pa īstam nemaz nesaprot kur tiecamies. Tas nebija treniņš, kurā ir vairāk sarunu nekā darba (un šis atkal ir akmens manā lauciņā ;) ). 

Šis BIJA treniņš, kurā viss darītais bija mērķtiecīgs. Šis BIJA treniņš, kurā visi klausījās un savu fizisko spēju robežās centās tuvoties savam mērķim. Šis BIJA treniņš, kurā mēs visi bijām viena komanda, kas kopīgi cīnās. Šis BIJA ĪSTS treniņš un es saku lielo paldies par to trenerim. Es nesolu, ka mazāk čīkstēšu un man negribēsies treniņa beigās raudāt. Taču es apsolu, ka es apmeklēšu un darīšu visu, lai panāktu savu un mūsu kopīgo mērķi. Apmierināti ir visi Entuziasti un tāds treneris mums jau bija nepieciešams sen! :)

Ar cieņu

Baiba

JAUNS GADS, JAUNS VOLEJBOLS, JAUNI TURNĪRI, VECIE MĒS!

Janvāris jau pusē. Pasaules galu 21. decembrī tā arī nepiedzīvojām. Nekas cits neatliek kā vien turpināt iesākto un uzsākt ceturto(!) volejbola sezonu.
Mēģināsim tagad atcerēties ko sadarījām līdz solītajam pasaules galam un pēc tam, kad tas, nelietis, kārtējo reizi tā arī neieradās!

RAACV

   Kopš 28.oktobrī mūsu puišu komanda "Tornādo" uzsāka savu dalību Rīgas atklātajā amatieru čempionātā, ir aizvadītas visas D apakšgrupas spēles (mūsu puišiem krita tā veiksme nokļūt tā saucamajā "nāves grupā"), kurās gūta viena uzvara (pret "Minusas volejbola skolu 2" ar 3:0 setos) un 6 zaudējumi. Tagad sāksies spēles J apakšgrupā (gandarījuma), kurā mūsu censoņiem jātiekas ar komandām "Lidosta Rīga", "Nākotne", "Predatori" un "Smilšu lauvas". Nākamā spēle gaidāma 03.02.2013 pret komandām "Nakotne" un "Predatori". Tad nu manīs ko puiši rādīs :)

Meņģeļi 2012

  Šogad Entuziastiem apritēja trīs gadi, kurus ierasti nosvinējām Meņģeļu pirtiņā. Papildus pirts priekiem, Entuziasti izbaudīja arī āra baļļu un pasākumam tika noteikta arī tematika - multfilmu varoņi! Tā nu Kaspara, Matīsa, Baibas, Puriņa, Ievas T., Ievas M., Eikena, Kārļa, Kristiāna, Lapsiņas, Ingusa (es tiešām nezinu, kā izlocīt vārdu tā, lai nenāktu smiekli, tādēļ atkal ir nepareizi:) ) un Grasmaņa vietā ieradās Vudijs Alens, Supermens, Sarkangalvīte, AngryBird, ļoti skaista Melnā dāma, Minnija, Mikijs, Kārlis, Freds Flinstons, Vilma Flinstone, Optimus un Slepenais aģents!

Rūķi 

   Volejbola Entuziastiem ir ne tikai volejbols, bet arī kopīgi pasākumi. Izlēmām, ka esam pelnījuši skaistas Ziemassvētku vakariņas. Tā nu 27. decembrī saposušies sēdāmies pie bagātīga svētku galda. Kā tas Ziemassvētkos pienākas, notika arī apdāvināšana ar "slepeno Ziemassvētku vecīšu" loterijas palīdzību. Skaitījām pantiņus rūķim Kasparam un kopīgi saiņojām jaunos guvumus. Paldies namatēvam Kārlim! Es domāju, ka "Namatēva" nominācijai ir nopietns konkurents Ingum. Paldies arī cilvēkiem, kas šo vakaru padarīja tik jauku - Laumai, Kasparam, Ievai T., Puriņam, Kristiānam, Lapsiņai, Matīsam un Grasmanim!

Jaunais 2013. gads

   Jauno gadu Entuziasti sagaidīja šķirti. Lielākā bara kopa satikās pie Lapsiņas, Dzintaru rezidencē, kur tika mierīgi, bet jauki aizvadīts iepriekšējais gads. Kā vislabāk pavadīt aizgājušo? Protams, ar volejbolu un vislabāk - ar pludmales volejbolu! Lapsiņa, Kristiāns, Grasmanis, Matīss, Kaspars un Baiba pēdējās 2012. gada stundas pavadījā kārtīgā volejbola cīņā pludmales smiltīs. Jā, pateicoties Matīsam un "Brazīlijai", mums bija iespēja decembra beigās atkal sabirdināt pilnus šortus un krekliņus ar pludmales smiltīm!

Tuvākā nākotne

   Ko nu tā mums vēsta? Bez jau iepriekšminētās spēles RAACV turnīrā, mums plānos ir neliels pasākums Ata pirtī, kas būs arī tāda kā neliela atgriešanās pie pirmsākumiem :) Šogad ir daudz lielāka apņemšanās savu prasmju uzlabošanā, tādēļ jau ar šīs dienas treniņu mums pievienosies treneris, kurš centīsies no mums izveidot lietaskoku. Lēnām, bet apņēmīgi briest arī pašu iekšējais turnīrs. Gribam tomēr noskaidrot arī savā starpā tos stiprākos :)

Gads pamazām ieskrienas un to mēģina darīt arī Entuziasti. Plānu daudz, atliek tik ķeršanās klāt un darīšana. Iespējams, jau pavisam drīz varēs rakstīt par nebeidzamām uzvarām un kausiem. Lai Daugmale ir kā piemērs. Par uzvarām rakstīt tomēr priecīgāk!;)

Lai jaunām uzvarām, jaunu spēlēšanas prieku un kopīgu pasākumu pilns Jaunais 2013. gads!

Aptuveni šādi izskatās Entuziastu rudens:

 1) Oktobris - aprīlis     Rīgas atklātais amatieru čempionāts  -   spēles brīvdienās pēc izbraukuma
                                                                                                 principa (2 spēles dienā). Spēles plānots,
                                                                                                 ka norisināsies OC Rīga.


Pagaidām komandā spēlē Andrejs, Matīss, Ingus, Kristiāns. Vēlmi spēlēt izteicis ir arī Kaspars. Šobrīd aktīvi noris treniņi un komandas komplektēšana.


2) 16. septembris          Zāles volejbola sezonas ievades   -      Olimpiskajā sporta centrā
                                                     turnīrs                                   komandā 4 dalībnieki (3 kungi un 1
                                                                                                 dāma,
                                                                                                 drīkst arī būt rezervisti). Sacensības
                                                                                                 sāksies plkst. 10.00 un dalības maksa no
                                                                                                 komandas ir 15Ls.

Piedalās komanda "Tornado", kuras sastāvā ir Lapsiņa, Kristiāns,  Grasmanis un Ēriks. Spriežot pēc snieguma treniņos, rezultātam jābūt!


3) 23. septembris         Līgatnes sporta centrā                  -      komandā 4 dalībnieki  (3+1), dalības
                                                                                                maksa 15 Ls

Šobrīd skaidrs, ka piedalās "Tornado", kuras sastāvā būs Lapsiņa, Kristiāns, Grasmanis un Ingus. Vēl īsti nav skaidrības par "Krabjiem", kuriem šobrīd grūtības sagādā pilna sastāva nokomplektēšana. 


Iedvesmai:                                                 
                                                                            Bloki

Uzbrukumi (gremdes)

Izspēles

PAR SOLI TUVĀK VASARAI

Pazūdot lielajām sniega kupenām, no zemes ārā spraucas pirmās krokusu galviņas, koku zari sāk dziedāt putnu balsīs, bet saules stari kutina cilvēku degunus. Par pavasara klātesamību un vasaras tuvumu liecina arī pirmie volejbolisti pludmales smiltīs. Šeku reku, jau 17.04 arī entuziasti ir atklājuši pirmās spēles zem zilās debess. Kā viss noticis, sīki stāsta entuziasts Matīss:

"Tātad plkst. 15.00 ar Kasparu devāmies ceļā, pie Ģimnāzijas satikāmies ar Edgaru, tad ar "Melno Ievu" Kaspars šoreiz bija tikai kā vērotājs un tas nozīmēja, ka bija 1 spelētājs par maz. Pa ceļam tika aktīvi meklēti vēl cilvēki! Ierodoties pie "Kūriņa", satikām dažus man un Ievai zināmus čaļus no Kauguriem, kas arī gribēja spelēt. Pludmalē mūs pārsteidza šokējošs notikumu pavērsiens - "Kūriņā" nebija tīkla

Es un man pazīstamie "kaugurnieki" visu laiku zvanījāmies pa telefonu, meklējot tīklu! Es sazvanīju Kārli, kas, pēc sazvanīšanās ar citiem cilvēkiem, konstatēja, ka tomēr tiek līdz mums un paņems tīklu, bet tas nozīmēja, ka mums ir jāgaida 45 minūtes. Pa to laiku Kaugurnieki kaut kur aizgāja, nu neko. Tā nu es Edgars un Ieva noparkojāmiesspotiņā pie laukuma, ietērpamies tērpos. Es spēlēju kā vasarā - tikai šortos, bez maikas un botām, smiltis īstenībā bija pārsteidzoši siltas. Edgars un Ieva sporta tērpos - Edgars īsajā, Ieva garajā. Pagāja aptuveni 40 minūtes, kad pēkšņi ieradās "kaugurnieki" ar tīklu ! Mēs to uzstellējām. Viena puse gan bija diezgan augstāka nekā otra, jo ūdens daļu smiltis bija aizskalojis un laukums bija šķībs. Kad tīkls bija beidzot uzlikts, sakām vilkt līnijas.

Ieradās Kārlis un šokēts, ka mums tomēr ir tīkls, sāka izteikties ... Apskaidrojām situāciju un sākām spelēt! Spelējām 4 pret 4 ! Nospēlējām 2.5 stundas (vismaz, ja neskaita vēl to iesildīšanās laiku) . Man sanāca arī pāris reizes pabrist pa ūdeni pec bumbas, arī tas bija pārsteidzoši patīkams! Laikapstakļi bija ļoti pateicīgi, nebija vēja, vienīgi ap pus astoņiem, kad beidzām, sākās vējš, bet mums jau bija vienalga, jo devāmies prom! Emocijas bija fantastiskas, spēle bija ilga. Bija grūti pierast pie lielākas un vieglākas bumbas un mazāka laukuma nekā zālē, tādēļ daudz vārtījāmies arī pa smiltīm, bet viņas diemžēl cietas! Nu neko, bija super! Plānojam šajā nedēļas nogalē visu atkārtot! , bet iespējams Asaru Karalistē! Visi atbalstītāji un spelēt gribētāji laipni gaidīti!"

Tad nu tik cerēsim uz siltu laiku un aidā iekarot pludmales smiltis! Kas to būtu domājis, ka tā, šķiet nebeidzamā, ziema tomēr atkāpsies?! Priekā par to! Uz tikšanos smiltīs!

Autors: Matīss

PAR JAUNĀM UN VECĀM TRADĪCIJĀM ;)

Tradīcijas vieno! Tad nu ENTUZIASTI ir sākuši jaunu, jeb pareizāk- atjaunoši vasarā iesākto citā kvalitātē. Kas tas būtu par treniņu, ja pēc tā kopīgā lokā nevarētu izbaudīt kārtīgu kausu Brenguļu alus latviešu krodziņā! Lūk, vasarā ik vakaru tā noslēdzās mūsu volejbolu gaitas. Bez tam, kur gan labāk raisās sarunas par un ap treniņiem, kopīgiem pasākumiem, atmiņām, utt., ja ne pie kausa ""dzīva" alus! :)

Kā prot priecāties ENTUZIASTI, neprot priecāties neviens cits. Tad nu jau pavisam drīz (29. aprīlī, iegaumē labi šo datumu- apvelc ar sarkanu, izkrāso, piespraud pie sienas, uzliec atgādinājumu) mēs atkal dodamies uz Ata pirti, lai pie "Dzeltenajiem aizkariem" grieztos, virpuļotu un visādi citādi atpūstos!

Tradīciju mums vēl daudz - kopīga dziedāšana un dejošana pie "Dzeltenajiem aizkariem", ūdenspīpju baudīšana pludmalē, mojito un zelta black, sporta spēles un pirts pie Ata un daudzas citas. Nāk jaunas, atjaunojas vecas, bet tā lielākā tradīcija jau tas pludmales volejbols 24/7! Turam!

Uz tikšanos visiem ballītē! VISIEM ;)

EVERESTS...

... un mēs esam tā pakājē. Cītīgi jārāpjas, lai varētu savas spējas un varēšanu godam parādīt Līgatnē. Varis, Ieva un Kaspars (Puriņš, Kaspara vārdiem, attainsojošo iemeslu dēļ neieradās) jau ir kļuvuši par vienotu komandu. Vismaz Kaspars ar Vari viens otru krāsu ziņā izjūt ideāli, Ievai vēl mazliet līdz tam jāpatiecas. Spēlē viņi visi trīs (un, cerams arī četri) ļoti labi, lai gan arī šajā treniņā 100% atdeves vēl nebija. Potenciāls ir liels.

Pamazām vērojama arī Matīsa un Eikena komandas veidošanās. Abiem ar spēli viss kārtībā, tikai jāatrod pārējie komandas biedri (un ar steigu). Gremdes spēcīgas, emociju daudz (īpaši Matīsam ;) ) - atliek tik nodraftēties un trenēties pilnā sastāvā.

Komandas meklē arī Kristians, Grasmanis un cik redzams domubiedros, arī Edgars un Lapsiņa ir piezīmējuši, ka būtu gatavi spēlēt. Tā nu uz priekšu- te jau sanāk komanda, tādēļ nav ko vilkt garumā un kautrēties ;)

lai varam pirms Līgatnes droši teikt tā...

Kā aizritēja treniņš? Trīs komandas, trīs kapteines. Uzvaras nāca un gāja katrai no komandām. Lieliski bloki Kristianam, netveramas gremdes no Kaspara un Eikena. Vara un Matīsa viltības pie tīkla. Lapsiņa pamanās būt visur un arī Grasmanis ir nepārtrauktā kustībā. Ievas neapturamie smiekli un briesmīgās (pretiniekiem) serves, kuras atstāj sarkanus plankumus uz rokām un strauji piezemējas, kad šķiet tā laukumu jau pametusi.

Tā, ka pagaidām varu teikt, ka viss ir kārtībiņā ;)