KLAUSOS, TRENER! (turpinājums2)

Es nenobijos. Pēc pirmajiem fiziskajiem un mazliet arī morālajiem pārdzīvojumiem treniņā ar treneri, es devos arī uz nākamo. Tavu laimi, atkal fiziskais treniņš! Paspēju jau pārmest krustu, kad treneris iepriecināja - trenēsim ātrumu. Hell yeah - nu to kā nav, ir jātrenē. Mana  laimes sajūta tikai auga...

    Daudziem no Entuziastiem skriešana ir kā saldais ēdiens - skrien un priecājās. Man skriešana ir kā zobu raušana bez anestēzijas. Ja vēl lēnā riksītī iesildīšanās laikā tā man netraucē, tad likt man skriet atspoles skrējienu vairāk nekā trīs reizes ir cietsirdība augstākajā mērā. Labi vēl, ka trenerim ir pietiekami mīksta sirds, lai ļautu meitenēm skriet atsevišķi no puišiem. Un aiziet - skrien, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ, pieskaries līnijai, skrien tālāk, pieskaries līnijai, skrien atpakaļ! Garlaicīgi? Treneris tak zinās kā padarīt lietas interesantākas - kas atskries pēdējais no puišiem, taisīs atspiedienus, no meitenēm- vēderpreses. Es jau uzreiz pieteicos vēderpresēm. Bet es skrēju! Vienmēr pēdējā, bet līdz galam (tad  rāpoju  līdz ūdenim)! Vēderpreses un atkal skrēju. Atkal pēdējā un atkal vēderpreses. Treneris savu ballīti turpina - tagad nogulsimies un tad pēc svilpes aiziet atspole. Hah - es labprāt arī būtu uz tās grīdas palikusi -  tajā brīdī pat mana gulta nešķita tik ērta kā šī grīda. Bet neko, cēlos un skrēju (laikam pareizāks apzīmējums būtu - vilkos)! 

    Es nezinu vai treneris to jūt, vai viņam ir kaut kāds sestais prāts un viņš lieliski zina, kas mani iepriecinās. Trenējam lēcienus! Es nekur nejūtos tik nelietderīga un nespējīga kā lēkšanā. Vai tā ir lēkšana un augšu vai uz priekšu - esmu pilnīgi bezjēdzīga! Un teikšu kā ir - tas man liek justies briesmīgi! Nu kas ir volejbols bez lēkšanas? Bez augstas lēkšanas? Nekas. Gāju lēcu. Kaut gan manā gadījumā to par lēkšanu ir grūti nosaukt. Nekas, es turpināšu. Kamēr uzlēkšu -varbūt jau pavasarī, varbūt vasarā, varbūt pēc gada, bet dzirdi, treneri - es uzlēkšu ;).  Un arī to savu slinkumu reiz likšu pie malas ;). 

Treneris spēj sāpināt arī neesot klāt!

    Pat neesot klāt, ar A4 lapas un melnas tintes palīdzību mūsu treneris spēj likt mums ciest. Kopš aerobikas laikiem man patīk vingrojumu apļi, bet nu šis pārspēja visus -  lēkšana uz sola, kāju stiepšana, muguras atliekšana, atspoles skrējien (nu kā bez tā), bumbiņas padošana guļot uz vēdera caur muguru, atspiedieni un vēderpreses. Teikšu kā ir - man sāpēja. Zinu, ka vēl dažiem arī. Bet mēs visu izgājām. Sāp pat atceroties, bet tam jābūt tā vērtam! 

     Rītdien ir gaidāms kārtējais trenera treniņš! Otrdiena - yes, atkal fiziskais! Bet jāatzīst, ka vēl nekad treniņi nebija bijuši tik īsti. Sevis izaicināšana un pilnveidošana jau ir tā dzīves jēga. Ar nelielu sarkasma pilna humora devu to var ne tikai izturēt, bet arī novērtēt! Man patīk! Turpināšu čīkstēt, bet arī trenēties! Ehhh ;)

Ar cieņu

Baiba

Mūsu treniņš

Ikviens sportists tiecas pēc panākumiem

KLAUSOS, TRENER'!

Es noteikti varētu būt viens no lielākajiem pretendentiem uz Entuziasta sliņķu statusu. Īpaši sportiskā ziņā. Taču treniņus apmeklēju un no sirds cenšos turēt citiem līdzi. Kādēļ to saku? Brīdī, kad pateica, ka nu mūsu treniņos būs treneris, mani muskuļi (vai vismaz tās vietas, kur viņiem vajadzētu būt) mazliet sarāvās. Vai tas mūsu, tā saucamo, vaļasprieku nepadarīs pārāk smagnēju? Pārāk nopietnu? Aizstums prieku prom? Visas šīs bažas manī bija līdz apmeklēju pirmo treniņu ar treneri...

Mani pirmie iespaidi bija - man kopš vidusskolas nav bijis treniņu, kuros būtu treneris ar svilpi. Tātad - disciplīna būs. Bažas nekur nepazuda. Viss ir nopietni. Taču tad pirmais svilpiens un mēs sākām iesildīties. Paskrējām, kārtīgi izstaipījāmies. Viss kā pienākas. Noteikti aizmirsu piebilst, ka šis bija tā saucamais fiziskais treniņš (tātad, jau visu dienu iepriekš nācās mēģināt saviem muskuļiem ieskaidrot, ka ir laiks sarosīties un neļaut man izblomēties jau pirmajā trenera treniņā - lieki piebilst, ka šī saruna īpaši nevedās). 

Kad bijām iesildījušies, sākās trenēšanās laiks un te man atlika tikai noelsties. Es skrēju, es rikšoju, es cēlu augstu kājas (līdz vairs pati nesapratu ko ceļu, jo neko vairs nejutu), es taisīju vēdera preses, bet atzīstos, ka piepumpēšanās man nebija pa spēkam, par ko saņēmu norādījumu, ka vairāk jātrenē rokas (tātad turpmāk vienmēr pa rokai jāpagādā hantelītes, vai arī darbā biežāk jāpacilā papīra kārbas). Es spēlēju tautas bumbu un trenēju bumbas uzņemšanu. Es tik kāri ūdeni nebiju dzērusi pat paģiru laikā (jā es to pateicu!)). 

Izklausās pēc nelielas ellītes? Es teiktu, pēc lieliskas ellītes! Es nemelošu un neteikšu, ka nebija grūti. Bija. Mani muskuļi beidzot atradās (izrādās turpat vien bija) un nākamās dienas vēlējās man par sevi atgādināt nepārtraukti. Bet sajūta tik un tā bija lieliska! Tas nebija treniņš, kur katrs savā stūrī kaut ko mēģina izveidot. Tas nebija treniņš, kurā valda anarhija un neviens tā pa īstam nemaz nesaprot kur tiecamies. Tas nebija treniņš, kurā ir vairāk sarunu nekā darba (un šis atkal ir akmens manā lauciņā ;) ). 

Šis BIJA treniņš, kurā viss darītais bija mērķtiecīgs. Šis BIJA treniņš, kurā visi klausījās un savu fizisko spēju robežās centās tuvoties savam mērķim. Šis BIJA treniņš, kurā mēs visi bijām viena komanda, kas kopīgi cīnās. Šis BIJA ĪSTS treniņš un es saku lielo paldies par to trenerim. Es nesolu, ka mazāk čīkstēšu un man negribēsies treniņa beigās raudāt. Taču es apsolu, ka es apmeklēšu un darīšu visu, lai panāktu savu un mūsu kopīgo mērķi. Apmierināti ir visi Entuziasti un tāds treneris mums jau bija nepieciešams sen! :)

Ar cieņu

Baiba

TIKAI UZ PRIEKŠU

Cenšamies savus horizontus vērst plašākus un tādēļ mūsu aktīvists Kaspars ir uzrakstījis aicinājumu ikvienam pievienoties mūsu pulciņā. Arī šeit pārpublicēšu viņa rakstu. Raksts ļauj mums iepazīties arī ar jauno Entuziastu treneri, par kura vadītajiem treniņiem vēlāk uztapināšu atsevišķu rakstu blogā - kad kājas un rokas atgūs savas maņas. Taču kopumā esam absolūtā SAJŪSMĀ :)

„Volejbola Entuziasti” aicina pievienoties jaunus dalībniekus

Jūrmalā, jau ceturto gadu, aktīvi savu brīvo laiku volejbola laukumā  aizvada vairāki jūrmalnieki ,kuri apmeklē kustības  „Volejbola Entuziasti” organizētos volejbola treniņus. Šogad Entuziasti ir pārgājuši uz jauna tipa treniņiem, kuros  aicina piedalīties ikvienu ,kurš vēlās uzlabot savas volejbola prasmes, fizisko stāvokli un iepazīties ar jauniem pozitīvi domājušiem cilvēkiem.

„Volejbola Entuziasti” ir kustība ,kas aizsākās Jūrmalā pirms četriem gadiem un no dažiem cilvēkiem ,tā ir izaugusi par daudzu cilvēku kompāniju, kas vēlās, lai Jūrmalā attīstītos klasiskais un pludmales volejbols amatieru līmenī. Kustībā ir iesaistījušies dažāda vecuma un profesiju cilvēki, kuri ne tikai kopīgi apmeklē treniņus , bet laiku kopīgi pavada arī ārpus sporta laukumiem.

Šobrīd esam aktīvākie amatiera volejbola kustības organizatori pilsētā un ar to ļoti lepojamies ,taču nevēlamies apstāties savā attīstībā un  esam pieaicinājuši treneri ,kurš tagad divas reizes nedēļā  „dzen uz priekšu” Entuziastus, lai tie  kļūtu vēl prasmīgāki volejbola spēlētāji. Treniņus entuziasti aizvada lieliskajā atjaunotajā Pumpuru vidusskolas sporta zālē.

Ja arī Tev ir radusies interese kļūt par vienu no mums, tad mēs Tevi aicinām apmeklēt mūsu lapu un droši pieteikties treniņiem ,kas tiek organizēti trīs reizes nedēļā -  otrdienās, ceturtdienās un sestdienās.

„Volejbola Entuziastu” mājas lapa

 www.draugiem.lv/volejbolaentuziasti

Informācija par mūsu treneri Aldi Riekstiņu

Nodarbošanās:

„Studēju LSPA, es esmu sporta organizators Mazsalacas pilsētas novada domē un organizēju sporta pasākumus šajā novadā.
Esmu sācis organizēt volejbola pasākumus arī Rīgā (Rīgas atklātais amatieru čempionāts un vairāki vienas dienas turnīri) , bet vasarā visā Latvijas teritorijā organizēju pludmales volejbola turnīru Beachball (sastāv no 16 dažādiem posmiem). Tas arī ir mans galvenais peļņas avots.”

Kad sāki pats nodarboties ar volejbolu ?

„Pats volejbolu sāku spēlēt diezgan vēlu - 18 vai 19 gadu vecumā, kad pabeidzu vidusskolu.  Iepriekš biju spēlējis basketbolu nopietnākā līmenī un neatlika laika citiem sporta veidiem , ja nu vienīgi varbūt vasarās ar draugiem pabumboties.  Tad basketbolā sākās problēmas ar traumām un negribējās riskēt, tādēļ pārgāju uz volejbolu, kurš nav tik izteikta kontakta sporta veids- nav atklātas grūšanas mugurā, utt. Tā kā biju spēlējis basketbolu, tad man bija augsts lēciens un bija vieglāk uzsākt treniņus volejbolā.”

Par trenēšanu:

„Sāku to darīt šogad, kad piedāvājumu izteica viena meiteņu komanda, kas vēlējās, lai  patrenēju viņas.  Nolēmu noriskēt un tagad, skatoties viņu panākumus, varu būt apmierināts. Par volejbolu varu teikt, ka šeit tieši cilvēki kā tādi ir daudz pozitīvāki un patīkamāk ir spēlēt, jo citos sporta veidos ir ļoti daudz agresijas apkārt.”

Kāds ir Tavs dzīves moto?

„Mans dzīves moto ir: „Nekad nepadodies. Vienmēr ej uz savu izvirzīto mērķi, kaut vai dzīve Tevi met atpakaļ. Nekad nenolaid rokas un turpini cīnīties, beigās ar Tevi notiks kaut kas pozitīvs.”

Ko Tu vari teikt par Volejbola Entuziastiem?

„Par Volejbola Entuziastiem varu teikt tikai visu to pozitīvāko, bet nu pēc aktivitātēm spriežot jums rūp, kas notiek jūsu pilsētā un paši arī aktīvi iesaistāties visos pasākumos , radāt tos. Galvenais tā visu laiku turpiniet un jūsu skaits tikai augs, darbi arī kļūs lielāki. Novēlu jums visu to labāko.”

Rakstu sagatavoja Kaspars Grīnbergs

ŠĪ IR PERFEKTA DIEN.. PFŪ .. PIRTIŅA

Kamēr komandā ir pārdomas par svētdienas spēli, jāieraksta šeit arī kas priecīgāks. Pirms svētdienas bija sestdiena, taču šī nebija parasta sestdiena. Pateicoties Ata un Aijas viesmīlībai, Entuziasti, pēc ilgiem laikiem, tikās Ata pirtiņā.

   Šajā pasākumā primārā bija pati pirts. Tā kā ziemas vīruss ir pamanījies apciemot arī dažus Entuziastus, šoriez pirtij bija arī dziedinoša nozīme. To šķiet visvairāk centās novērtēt Ingus, Puriņš un Baiba, kuriem secen nav gājušas slimības pazīmes- aizsmakuši kakli, tekoši deguni un stiklainas acis. Tādēļ lielas cerības tika liktas uz tēju un karsto pirtiņu. Palīdzēja kā nu kuram, bet sliktāk nekļuva un tas ir vērtējams ar "+" zīmi.

   Tā nebūtu Ata pirtiņa, ja nebūtu dejas. Meitenes virpuļoja, bet puiši centās parādīt labākos sev zināmos deju soļus. Atliecieni un iegriešanas, daži virpuļsoļi un jāatzīst, ka joprojām nepārspēts deju grīdas karalis ir Atis. Jelgavas ballēs apgūtie deju soļi ir patiesi ievērības cienīgi.

    Kas tā būtu par pirtiņu bez Matīsa un viņa iemaņām ūdenspīpes meistarošanā. Sēdējām smaržīgos dūmos un baudījām, baudījām, baudījām... :) Matīss savas iemaņas sāk ierādīt arī Grasmanim, tādēļ domājams, ka drīz mums jau būs veseli divi ekselenti pīpes veidotāji.



Visiem izturību cīņā ar vīrusiem šmīrusies un lai priecīgi viss, tomēr! :)

Zaķīša pirtiņa

[...]

Pičiņu, pačiņu austiņām
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām
Pičiņu, pačiņu actiņām
Tāliņi, tāliņi saredzēt tām
Pičiņu, pačiņu kājiņām
Viegliņi, viegliņi patecēt tām
[...]

 Ak jā, nedrīkst jau aizmirst, ka:

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

 Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena Šī ir perfekta diena

FACEPALM TORNADO...

Pagājusī svētdiena ir radījusi pārdomas...Ne tās labākās. Lai gan ir uzsākti stingrāki treniņi un puišu gatavošanās sacensībām ir ieguvusi nopietnākas aprises, rezultāts nu nebūt nav iepriecinošs. Lūk, Kaspara ziņa par pagājušajām sacensībām (03.02.2013)

"Tornado" komandai ir beidzies pirmais sabraukums otrajā posmā.

Pirmā dienas spēle pret "Nākotni" izpalika,jo komanda vienkārši ir izstājusies no turnīra un tabulā ir tehniskais zaudējums ierakstīts (3-0).

Otrā spēle bija pret "Predetoriem" un šeit gribētos ticēt,ka neviS " Predetors" uzvarēja,bet gan "Tornado"" zaudēja.Bezcerīgs zaudējums ar 0-3. Bija,kas gribēja cīnīties,bija arī tādi kuriem ir pie sevis jāpadomā,ko viņi šeit meklē.

Komandai ir atlikušas vēl divas spēles.....

Cerības vēl ir par play-off

Nākamās spēlēs kalendārs vēl nav izziņots.

Autors: Kaspars (avots: http://www.draugiem.lv/volejbolaentuziasti/#/volejbolaentuziasti/news/?p=9088743)